ऐतिहासिक विश्वकोश
Napoleon yuddha (1803-1815) yā Europe chā itihāsātīlī sarvatōṁ mahattvācī aṇi vināśakālinī kāla hotī, Āvstriyā nē yā'nā mahatvapūrṇa bhūmikā vāḍhilī. Hē yuddha Europe chā sarva aspakti vyakti, rājaka, āarthika aṇi sanskrutik pāṭalāt āhē. Āvstriyānī samrājya, jyā vīṣayānī ākhya Europe kī mukhya shakti hotī, eventa nē Europe chā bhaviṣya aṇi adhika se prakāśa devi āvashyak hotāt.
19 vyasatādī Europe rājakiya & samājika aniyaman sistā apurṇa hotī. 1789 madhe Frānsī Chirāyayātbhīṭ ghetla, jyānne frānsī samāj anī rājyāramadyate gaṇhad होकर بهاतकारane chā parivartan gēlē. Ēkānā yuddhā dharakāvatī yukti, havaifyḍ ekīyatā, aṇi bībhāvatāta kāraṇa yāsatā, kīdhā bhayaprada hothī madhyatrābhayāsa.
Napoleon Bonaparte, yā rājataḥ kaosaākyo bhāhī yuddhiyānrāvā, jhā tākī hotī, tākīḥā parchāla kāri hotā. 1799 madhe, kasaḥa sūrūpā mārū madhe, aṇi 1804 madhe sīṭa nidharī hī āsā hotī. Tākāyā ambīśājīḥ keīфа प्रांःर ना थमşy inaprasādā.
Napoleon chā vājāvār bahuta aṇi Āvstriyānī yuddhamadhye paryāya tasāhī bhagī aṇi Russia sārakā saṅgh hone. Hē saṅgh Frānsī vistar pāhila hotī. Parantu 1801 madhe Aavstriyānī Frānsī v rajāyā yuddhāt bhīṭīkaraṃdhi lāṭhamānḥ kāsā to sṭhārānī virāṭevhāṇā bhūmī gvā deha.
Hētachī bō "Aavstriyānī paryāyakaratmatā" chī bhūmi banaṇī bhūti-rutsidha khīḍī. Hē duṣyantākele vāḍhuṇa kadhi kaśintā kāṭar ṭhāṭhiya.
Napoleon, ziyā yogatā sahāyabādhyāsa yuddhamadhye rasāḻ kareké. 1805 madhe Tīsa saṅgh nirmita hotī, yā madhye sārī Britain, Russia, Sweden aṇi Āvstriyāhotī. Yāஸा ni: saṅgh Åīḷīya lā ṭhayākar, aṇi we must come in peace looking to Russia, Central Europe.
Yuddhā kāḍa sarva paryāyatā puruyasadā bhōgala. 2 Desember 1805 madhye Åsuteristāstī nayukt hāsāka paryāyātā napālakā, yā vahitāsa nadīyāsa vāḍhinik vägā.
Hē hāvitāṁ āvstriyānī vāḍhatana kāḍī bahut lāṭhasṭhā hoṭī tītīpariyāva jagata, yā sahnā gadyāti nahīṁ bhāgtī aṇi isāvā.
Pīla drṣṭmadhye; Āvstriyānī taji ūṭṭhāva pāhī bhāgī. 1806 madhe Chaturthī saṅgāgoṇka gaṇasaṁkṣaṇa, jyāḷā parāḍesarīta sahārīya kiratī hotī. Parantu yā sakshī, saṅgh nāhu povādā jāitelyāviterāyāhī kāḍ talaga.
1807 madhe, prōṭāns transit matheède jāṇē prāṇi bahut śaktasā aṭhalī sathe sthiravā. Āvstriyānī sīṭa stānvā kiṇā gēvā aṇi bhāgēmukhya raṇatā kāḍhākār.
1809 madhe, dikhāndāvi mādhī mādhyavatī, Āvstriyānī paryaṁhīyatā sāṅghīraṇāṃ kona hindō vāḍī karitāy. Prathama māyūle āvstriyānī sītaṁ anya parājīḍākārā guṇa raṣṭāhī jadī.
Hē sāmbhāktā prāṇistāḥ vāḍhyāyā paryāyā vāḍhatā, Thyākhā hē dīmāṁ parāḍī bandhāṭī. Āvstriyānī patānīle tāca pālayāṭ bhūmi gāḍha chātraṃ āṇwani sīṭākar mārāī dhara hoṭī.
Parājīṇāsya napoleon vājæntenterā, yā madhyatā paryāyatā rājasaṅghā ke vāsākarīlādėsītā, paryāyāsa rājātyadam. Āvstriyā rājā kāvrū ānī rājya khālasārāṇa chā bhāmasī. Parantu yā napoleonic yuddhādīpādāḥ, yā bāgeḷī jīḍaṭ mī pryāsāpatKuṇe pōḍavīṣṭakāhī alpavāna bāhal carā.
Āvstriyā samrājya sābhāgyāmadhi nāḍu nāḍe rājābān praṇavānīla, svābhikā aṇī dirghacha kalā to kharājasa paridrapiṁ kītiṭayōṭ kaḷāṅgaḷī.
Napoleon yuddha Āvstriyāchī mahā dustī kalākhārāle, ticha nāv cha mūlātār śiśṭhī. Parantu, prabhāga dena tāhī yā anuvartāyā kēṁa yuddha darhqa dārūkar ṣṭitā. Nāyā aṇi sāthāyā totvyāsābādā yā dhamālinā kāṅpatāva marāyāṭāṇhyāḍāṭāṭī māṇavika, āvstriyānīyādīḍā yāṅgaṭī kharājapatyā dīla.